Latvijas Universitate
Ekonomikas un vadibas fakultate
Finansu instituts
Referatu tema:
Starptautiskas finansu institucijas struktura un to darbiba
Finansu menedzeri
2F3 kursa studenti
Antons Kreslins
St.apl. EkFm980261
EkFm980290
EkFm980323
Zinatniskais Vaditajs
Riga 2000
Saturs
Ievads
1.Starptautiskas finansu institucijas
2.Starptautiskas finansu instituciju struktura un sadarbiba ar Latviju
3.Starptautiska ekonomiska palidziba
3.1Starptautiskas finansu un investiciju plusmas
4.Kur Latvijai nemt lidzeklus investiciju finansesanai
Literaturu un avotu saraksts.
citadu ricibu starptautiskas ekonomikas pasakumos. pie kuriem pieder starptautiskas investicijas. vispirms nepieciesams noskaidrot starptautiskas ekonomikas galvenas musdienu ievirzes un likumsakaribas.
Starptautiska ekonomika patlaban pardzivo kartejo destabilizacijas periodu, kuru amerikanu autori deve par proporciju krizi (crisis of proportions). Sim periodam raksturiga agrako ASV dominejoso poziciju augosa erozija, kas saistita ar Japanas, Vacijas un ta saucamo Klusa okeana piekrastes jauno industrializeto valstu nepieredzetu ekonomiskas varas un ietekmes kapumu.
Pasaules ekonomikas problemas ir atkarigas ari no vairakiem galvenajiem, savstarpeji saistitiem, agrak neparedzetiem un nevadamiem fenomeniem. Pirmais un vissmagakais ir tresas pasaules milzigo paradu problema . Si tendence iezimejas septindesmito gadu sakuma, un sis grupas valstu paradi jau parsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu starptautisko finansialo sistemu. Paradnieku valstis parada apkalposanai nepieciesamo augoso summu, rezultata so valstu dzives limenis kluvis zemaks neka pirms 25 gadiem. Sis fenomens noteikti Janem vera Latvija, pec iespejas ierobezojot nepardomatu arvalstu kreditu nemsanu un to pieaugumu.
Nakamais starptautiskas ekonomiskas situacijas fenomens ir katastrofali augosais ASV budzeta deficits , kas piecu gadu laika vairak ka divkarsojies, un procentu maksasana par siem paradiem sasniegusi budzeta izmaksu treso augstako vietu pec aizsardzibas un socialas nodrosinasanas izdevumiem.
Tresais fenomens ir ASV 400 miljardu USD arejais parads , kas veidojas no arvalstu investiciju parsvara Savienotajas Valstis par amerikanu investicijam arvalstis. Agrakas amerikanu ceribas uz pelnas piepludumu valsti no arvalstu investicijam sagrava ar 1985. gadu iestajusies augosa negativa arejas tirdzniecibas bilance.
Vienlaicigi ar to, ka ASV kluva par lielako pasaules paradnieku, Japana kluva par pasaules lielako kreditoru, aiz kuras ciesi seko Vacija. Bet Vacijas kreditoriem ir divas iespejas - vai nu izmantot pozitivas eksporta bilances summas pasai savas tautsaimniecibas attistibai un dzives standarta celsanai, vai ari ta var investet eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir tirdzniecibas disbilance. Jebkura gadijuma neviena no sim problemam nav atrisinama bez kompleksas starpnacionalas pieejas.
Nakamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu pareja uz briva tirgus ekonomiku , kas saistita ar lieliem izdevumiem un arvalstu investiciju piesaistisanu. Ta Vacijas apvienosanas un VDR integracija 1993. gada jau maksajusi Vacijai daudz lielakas summas neka planots. lidz ar to tika ieviesti jauni nodokli un devalveta vacu marka. Tas radija lielas problemas VFR ekonomikai.
Vacijas ekonomiska atkalapvienosana sakas ar Rietumvacijas markas ieviesanu Austrumvacija 1990. gada 2. julija. Formala Vacijas apvienosana notika tikai 1990. gada 3. oktobri. Tomer Austrumvacijas situacija tirgus ekonomikas ieviesana ir unikala un nav salidzinama ar citam postkomunisma valstim.
1990. gada Austrumvacijas neto kopprodukts (GDP) nokritas par 16%, bet 1991. gada jau par 30%. Tika izplatits mits par to. ka vainojams Austrumeiropas tirgus sabrukums. Patiesiba vispirms vainojams bija nevis tas. ka bija sabrucis tirgus. Pec Austrumvacijas produkcijas pieprasijums bija joprojam. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumvacijas tirgu pasmaju razotajus izkonkureja Rietumvacijas rupnieki ne tik daudz pec kvalitates raditajiem, ka tapec, ka Rietumvacijas produkcija bija letaka. Taja pasa laika, kad Austrumvacijas razosana un eksports cieta no faktiskas valutas revalvacijas, ka ari lielas algu pacelsanas. Cehoslovakija, Polija un Ungarija samera atri paplasinaja savus tirgus Rietumos, jo savlaicigi devalveja valutu.
Austrumvacu rupnieki uz to nekadi nereageja. Rupniecibas vadiba vispar "neeksisteja", jo rupnieciba piedereja valstij un to parvaldija Rietumvacijas izveidota privatizacijas agentura "Treuhand-Anstalt"", kuras uzdevums bija privatizet, nevis racionali vadit rupniecibu.
So macibu Latvijai butu lieti nemt vera, jo ari pie mums vairaki minetie elementi sakrita. Ne Godmana, ne Birkava valdibas laika valsts rupnieciba efektivi vadita netika, nekada rupniecibas atveselosanas programma netika izveidota, bet Birkava valdiba vispar atteicas veidot rupniecibas programmu. pazinojot, ka ar rupniecibu visu automatiski izkartosot tirgus mehanismi.
Turpmako divu gadu laika Austrumvacija iestajas zinama ekonomiska atveselosanas ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gada un gaidamo pieaugumu ap 5% 1994. gada. Investiciju koeficients (rate of investment) bija loti augsts - 50%, tacu bija gaidama ta samazinasanas lidz 40%. Vislielakais pieaugums bija verojams tiesi to precu razosana, kas tiek izmantotas investicijas (investment goods), piemeram, metala konstrukcijas celtniecibai.
Loti interesanta ir ari Kinas pieredze . Lidz 1500. gadam Kina bija pasaules visattistitaka civilizacija. Pec tam to apsteidza Eiropa. Tacu
kops 1978. gada, Kina pasaulei demonstrejusi unikalus attistibas tempus, kad valsts bruto nacionalais produkts pieaudzis videji par 9% gada. Lidz ar to var piepildities prognoze, ka 2002. gada Kinas ekonomika parsniegs 1978. gada limeni 8 reizes, sasniedzot Japanas. Taivanas un Dienvidkorejas labakos pieauguma raditajus labakajos gados. Jau patlaban Kina ir pasaules tresa - ceturta lielaka ekonomika. Tapec amerikanu ekonomisti nakusi pie sledziena, ka ASV ekonomika nebus konkuretspejiga pasaule, ja ta nebus konkuretspejiga Kina.
Kops si gadsimta sesdesmitajiem gadiem par galveno attistito valstu tautsaimniecibas ievirzi kluvusi ekonomikas internacionalizacija. Ari visa divdesmita gadsimta laika verojama izteikta politiskas un ekonomiskas integracijas tendence. kas ipasi specigi izpauzas Eiropa. Sakumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas ligumu par Eiropas Ekonomiskas savienibas (European Economic Community) izveidosanu. kad saka pakapeniski iedibinat kapitala, precu un darbaspeka brivas parvietosanas principu dalibvalstu vidu.
Kapitala parvietosanas brivibu noteica EEC liguma 67. un 73. pants. 67. panta bija deklarets, ka "dalibvalstis savstarpeji progresivi atcels visus kapitala parvietosanas (movement of capital) ierobezojumus, kas pieder dalibvalstis pastavigi dzivojosam personam, un jebkuru uz pilsonibu vai pusu pastavigo domicilu vai vietu, kur sis kapitals ir investets, pamatotu diskriminaciju" (domats kapitala - J.B.).
Kas domats ar terminu "kapitals", liguma nav izskaidrots. Tacu sis monografijas konteksta to noskaidrot ir visai butiski. Tiesas precendents Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar so terminu saprotamas ari dargmetalu monetas. Precedents carbone v Ministero del Tesoro izskaidro, ka ar kapitalu saprotama ari arvalstu valuta (foreign exchange) un fondu investicijas (investment of funds). Tacu vienkarss naudas parvedums nav tulkojams EEC liguma 67. panta izpratne. Si panta izpratne kapitala parvietosanas briviba tiek istenota vienigi tad, ja ta ir saistita ar precu un pakalpojumu parvietosanos.
Sis integracijas process tagad iegajis jauna stadija. 1985. gada Rietumeiropas valstu vaditaji pazinoja, ka tie velas izveidot pilnigi unificetu apvienibas ieksejo tirgu, un griezas pie Eiropas Komisijas, lai ta sagatavotu priekslikumus jaunas savienibas izveidosanai 1992. gada. Atbildot uz so priekslikumu, Komisija 1985. gada publiceja savu "Balto gramatu" (White Paper), kura bija noteiktas nepieciesamas programmas kopa ar to istenosanas kalendara planu. Viens no svarigakajiem si plana noteikumiem atkal bija kapitala briva parvietosanas, kas Eiropas Ekonomiskaja asociacija (EEA) attieciba uz istermina kapitala kustibu (short-term capital movement) prakse tika ieviesta 1990. gada 1. julija tikai devinas dalibvalstis. Griekija, Portugale, Spanija un Irija noteica parejas periodu.
Tikai saskana ar so lemumu EEA dalibvalstu pilsoni ieguva iespeju atvert banku rekinus jebkura cita dalibvalsti un parvest neierobezotas summas no vienas dalibvalsts uz otru. Sadu kapitala parvietosanas brivibu Latvijas Banka bez visiem starptautiskajiem ligumiem akcepteja jau ar Latvijas rubla ieviesanu 1991. gada.
Si integracijas procesa rezultata 1992. gada 7. februari Mastrihta tika parakstits Ligums par Eiropas Savienibu (Treaty Establishing the European Community), kas saisinati tiek devets par Mastrihtas ligumu. Ta pasa gada 7. aprili to ratificeja Eiropas parlaments.
Liguma merkis, kas noteikts Visparigo noteikumu B panta, ir sads:
"...sekmet sabalansetu un pastavigu ekonomisko un socialo progresu, ipasi izveidojot telpu bez ieksejam robezam, stiprinot ekonomisko un socialo sadarbibu un izveidojot ekonomisko un monetaro savienibu, taja skaita noteikti iedibinot vienotu valutu saskana ar liguma noteikumiem.”
Liguma 3. panta (c) dala sis pats jautajums deklarets ka apnemsanas izveidot "ieksejo (respektivi, savienibas ieksejo - J.B.) tirgu, kuru raksturo visu skerslu atcelsana brivai precu, personu un kapitala kustibai dalibvalstu starpa.
3.a panta 1. dala sis "ieksejais tirgus" raksturots ar "kopejiem merkiem, kas tiek istenoti saskana ar atklata tirgus ekonomiku (open market economy) ar brivas konkurences principiem".
3.a panta 2. dala pasludinata "stingri fikseta valutu (irrevocable) apmainas kursa noteiksana, kas novedis pie vienotas valutas ECU (European Currency Unit) ieviesanas, bet 3. dala noteikti sadi Eiropas Savienibas galvenie principi: "stabilas cenas, sapratigs (sound) publisko finansu un monetarais stavoklis un sabalanseta maksajumu bilance.
Sis integracijas process, bez jau minetajiem, notika sadu butisku agrakas Eiropas norekinu sistemas krizes (anglu saisinajums - ERM) faktoru ietekme:
— dazu ES valstu, piemeram, Lielbritanijas, Italijas un Spanijas, konvergences problemas;
- Vacijas atkalapvienosanas izraisita inflacija VFR, kas tur izraisija stingrakas monetaras politikas ieviesanu lidz 1992. gadam un pec tam lenu depozita likmju krisanos (tas vera liekams Latvija - J.B.);
- Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iestajas 1992.gada pavasari un turpinajas lidz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dolara kursu 1992. gada;
- konceptualais konflikts nelielas ERM ar zemu inflaciju valstis starp to valutas stabilitati un pasmaju spiedienu kredita likmju samazinasanas virziena (Latvija ari vera nemams pasakums - J.B.);
- danu "ne" iepretim Eiropas Monetarajai savienibai (European Monetary Union /EMD/).
. Starptautiskas finansu institucijas.
Starptautisko ekonomisko attiecibu istenosanas gaita to dalibnieki neizbegami iesaistas sarezgita starptautisko banku un finansu operaciju sistema.
Starptautiska banka, ka jebkurs cits daudznacionals uznemums, ir institucija, kas atrodas viena valsti, bet darbojas daudzas pasaules dalas ar noluku sekmet tirdzniecibu un pasaules valutas sistemas stabilizaciju.
Starptautiskaja banku darbiba piedalas valstu centralas, komercbankas un starptautiskas bankas, kas darbojas ka starptautiskas starpvalstu organizacijas.
Centralo banku uzdevums ir istenot valstu monetaro politiku, emitejot un laizot apgroziba valsts valutu, kontrolejot tas krajumus, ka ari arvalstu valutu un dargmetalu valsts rezerves. Dazas valstis centralas bankas atbild ari par finansu statistiku. Pasaules valstu centralo banku vidu visvarenaka ir Japanas banka (Bank of Japan).
Absoluto vairakumu starptautiskas uznemejdarbibas transakciju isteno gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir spejigas ietekmet valstu politiku. So banku ir desmitiem tukstosu, tacu galvenas no tam ir ap 50. Tam ir loti speciga ietekme uz ekonomisko attistibu, izaugsmi un starptautisko uznemejdarbibu. Pec skaita un rezervem pasaule visbagatakas komercbankas atrodas Japana. Visas lielakas komercbankas ir iesaistitas valutas tirdznieciba.
Ka jaunattistibas, ta ari postkomunisma zemju attistibas programmas biezi finanse ar dazadu ANO un ar to saistitu instituciju programmu un fondu, ka ari starptautisko attistibas banku starpniecibu. Starptautiskas attistibas bankas pamata aizdod naudu tikai valdibam. Attistibas bankas iedala starptautiskajas, nacionalajas un privatajas. Nacionalas un privatas attistibas bankas dod aizdevumus gandriz vienigi privatajam firmam."'
Caur starptautiskajam attistibas bankam un fondiem, piemeram. 1991. gada' palidzibai un attistibai tika sadaliti 8,4 miljardi USD.
No augstak minetas palidzibas summas 4,3 miljardi tika sadaliti grantu veida, bet 4.1 miljards - ka koncesiju aizdevumi ar Starptautiskas Attistibas asociacijas (International Development Association /IDA/) starpniecibu. Nekonfesionalie aizdevumi, kurus sadalija caur Pasaules Banku un Starptautisko Finansu korporaciju, 1991. gada bija 4 miljardi USD negativa bilance. Granti, kas tika pieskirti beglu, humanas, specialas ekonomiskas un katastrofu skarto rajonu palidzibas garantesanai, sasniedza 1.4 miljonus USD.
Starptautisko attistibas banku vidu vadosa ir Pasaules Bankas grupa, kura ietilpst Starptautiska Rekonstrukcijas un attistibas banka. Starptautiska Attistibas asociacija un Starptautiska Finansu korporacija.
Pasaule pastav vairakas starptautiskas investicijas apkalpojosas finansu institucijas ar daudzpuseju starptautisko organizaciju statusu.
2.Starptautiskas finansu instituciju struktura un sadarbiba ar Latviju.
Visietekmigaka no starptautiskajam bankam ir Starptautiska Rekonstrukcijas un attistibas banka (International Bank of Reconstructlon and Development /IBRD/), kuru deve ari par Pasaules Banku (PB) /World Bank/.
1944. gada neliela Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemata Jaunhempsira, ASV. 44 valstu parstavji sanaca konference, kura tie izveidoja Pasaules Banku un Starptautisko Valutas fondu (SVF). No ta laika abas sis starptautiskas institucijas ir pasaules monetaras sistemas balsti. Gan PB, gan SVF pieder tas dalibvalstim, kuru 1992. gada bija 173,bet 1994.gada - 194.
PB visu peckara pirmo gadu desmitu finanseja kara izpostitas Rietumeiropas tautsaimniecibas atjaunosanu. Kad Eiropa atguva spekus, PB pieversas pasaules nabadzigako valstu attistibas finansesanai. Kops 1944. gada ta siem nolukiem izdevusi kreditus par 210 miljardiem USD.
PB strada 7 000 darbinieku. Ta pieskir kreditus un tehnisko palidzibu ekonomiskas attistibas projektiem ANO dalibvalstis no jaunattistibas un postkomunisma zemju vidus. Banka ari sekme citu sabiedrisko un privato avotu lidzdalibu sajos finansesanas projektos. 1992. fiskala gada laika banka koncentreja savu darbibu palidzibas sniegsanai jaunattistibas zemem, trukumciesanas samazinasanai, privata sektora attistibas un vides saglabasanas sekmesanai. Caur PB 1992. fiskalaja gada 112 kreditos sadalija 24 933 miljonus USD 43 valstim. 1992. gada PB bija 172 dalibvalstis. 1992. gada banka iestajas ari Latvija. Zimigi, ka, balsojot par iestasanos PB, LR Augstakas padomes deputati netika iepazistinati ne ar PB Statutiem, ne ar izveidosanas ligumu.
Saskana ar Pasaules Bankas statutiem ta pieskir aizdevumus vienigi sados gadijumos:
- aizdevumam jabut augstas prioritates razojosajai sferai un, iznemot specialus gadijumus, tie japielieto ta, lai tie atbilstu specialo rekonstrukcijas un attistibas projektu arvalstu valutu prasibam;
- ja aiznemumu nem kads cits, iznemot valdibas, aizdevuma garantam jabut tas dalibvalsts valdibai, kuras teritorija projekts atrodas, vai attiecigas valsts centralajai bankai, vai lidzigai institucijai;
- dodot aizdevumus, bankai jarikojas uzmanigi, pieversot pietiekamu veribu tam apstaklim, vai kredita nemejs vai garants vares izpildit savas saistibas saskana ar aizdevuma ligumu;
- no bankas tiek ipasi pieprasits darit visu nepieciesamo, lai garantetu, ka katrs aizdevums tiks izmantots vienigi tiem merkiem, kam tas tika dots.
Pasaules Banka ir ari pedejais aizdevejs (last resort lender) tiem, kam visas parejas kredita institucijas atteikusas. PB kreditu var izlietot jebkura tirgu, un to nedrikst saistit ar prieksnoteikumiem istenot to noteikta tirgu. Aiznemuma priekslikumam jabalstas uz ekonomiskiem, nevis politiskiem apsverumiem.
PB 1992. gada vadija 5 ieceltie (appointed) direktori" no pasaules lielakajam finansu imperijam, vinu vietnieki un 17 ieveletie (elected) direktori no citam valstim. PB prezidents bija Luiss T. Prestons, viceprezidents un specialais padomnieks - Villijs Vapenhanss (Preston, Wapenhans), tris izpilddirektori un vel 11 viceprezidenti. Sis pasas amatpersonas vada ari IFC un IDA, kas liecina par to loti lielo faktisko varu.
Pasaules Bankas galvenas mitnes adrese ir: The World Bank. 1818 H Street. N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava parstavnieciba pie ANO Nujorka.
Pec iestasanas PB Latvija ar Ministru Padomes lemumu Nr. 249 tika izveidota Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attistibas
bankas kreditu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam pienema specialu nolikumu.
Starptautiskais Valutas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/) tika radits citiem merkiem neka PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedriba reageja uz pirmskara trisdesmito gadu lielas depresijas neatrisinatajam finansialajam problemam, respektivi, peksnam, neparedzetam nacionalo valutu kursu svarstibam un pretiskibam starp valdibam saja sakara.
Metode, ka ar to cinities, ir noteikta SVF Statutos tadejadi, ka dalibvalstim jalauj savu valutu briva un neierobezota apmaina un jainforme SVF par tadam savam izmainam finansu un monetaraja politika, kas varetu ietekmet citu dalibvalstu ekonomiku. Dalibvalstis apnemas pec iespejas pielagot savu politiku SVF rekomendacijam, lai sekmetu visas apvienibas vajadzibas. Tacu SVF nav primara aizdevumu institucija ka PB. SVF ir pirmais un galvenais uzraugs (overseer) par dalibvalstu monetaro un valutas apmainas kursu politiku un seko to ricibas modelim.
SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav nodalu pasaule. Ir tikai nelieli ofisi. SVF sekme starptautisko sadarbibu monetaraja un finansu joma, sekojot valutas kursu politikai dalibvalstis. Tas tiek veikts ar konsultantu palidzibu, kas analize ekonomisko un finansu situaciju dalibvalstis un konsulteto valdibas. Kops Latvijas iestasanas SVF 1992. gada sadi konsultanti bija ari pie mums. Diemzel pirms balsosanas par iestasanos SVF LR Augstakaja padome no "ierindas" deputatiem tikai viens tika iepazistinats ar fonda Statutiem. 1992. gada SVF paplasinaja savu palidzibu agrakajam centralas planosanas valstim, kas atradas parejas perioda.
1992. gada SVF bija 175 dalibvalstis, 1994. gada - vairak par 194, sobrid 182. SVF izsniedz aizdevumus dalibvalstim noluka sasniegt sabalansetu to maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko izaugsmi un stabilu valutas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto attiecibas ar dazadam dalibvalstim, ir atskirigas un atkarigas no konkretas valsts mikro un makroekonomikas.
Pieeja SVF resursiem uz paplasinatiem pamatiem (enlarged access) iespejama 90 lidz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, trisgadu limiti ir 270-330%, bet kumulativie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas ietvaros. 1991. gada caur SVF tika izmaksati 8,2 miljardi, bet 1992. gada tikai 5,3 miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus liela kopeja specialo aiznemuma tiesibu (special drowing right /SDR/) kapitala.
SDR ir valutas depozits, ko katra dalibvalsts deponejusi SVF tas starptautisko rezervju veida. Atskiriba no citam rezervem, piemeram, tadam ka zelts, SDR ir "bezkermeniska" (intangable) vieniba, kas paradas vienigi gramatvedibas ierakstu veida sadas valutas: ASV dolaros, vacu markas, anglu sterlinu marcinas, francu frankos un japanu jenas.
1992. gada SVF strauji paplasinaja savu darbibu, pieversot ipasu uzmanibu postkomunisma tranzita valstu parejai uz tirgus ekonomiku. Tehniska SVF palidziba ipasi izpaudas konsultacijas so valstu centralo banku un banku sistemas, ka ari regulejosas sistemas, fiskalo instituciju, nodoklu iekasesanas un politikas, budzeta prakses un socialas nodrosinasanas izveidei. SVF organizeja tranzita ekonomikas (TE) valstu vadibas kursus un seminarus.
SVF vada pieci ieceltie (appointed) direktori un vinu vietnieki un 17 ieveletie direktori. SVF administracijas izpilddirektors ir Misels Kamdesi, vina vietnieks ir Ricards D. Erbs (Michel Camdesus, Richard D. Erb). Vadiba sastav vel no 17 direktoriem.
SVF adrese ir: International Monetary Fund. 700 19th Street N.W. Washington, D.C. 20431, United Sates.
SVF ir ari sava parstavnieciba pie ANO Nujorka."
LR Augstaka padome 1992. gada 15. aprili pienema divus lemumus un divus likumus: Par Latvijas Republikas iestasanos Starptautiskaja Valutas fonda un Par Latvijas Republikas iestasanos Starptautiskaja Rekonstrukcijas un attistibas banka, tas apvienotajas organizacijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attistibas banka. Pedeja likuma 1. panta deklareta iestasanas bez minetajam institucijam ari Starptautiskaja Finansu korporacija, Starptautiskaja Attistibas asociacija, Daudzpuseja investiciju garantiju agentura un Starptautiskaja Investiciju stridu noregulesanas centra.
Kops si laika LR no SVF aiznemusies vispirms 54,9 SDR (special drawing rights), saskana ar sistemiskas parveides programmu divus aiznemumus, katru par 22,875 miljoniem SDR, vel divas dalas no nakama aizdevuma saskana ar rezerves vienosanos - kopa 9,15 miljonus SDR. Tatad pavisam SVF Latvijai aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD.
Kopejie Latvijas arejie paradi 1994. gada augusta sasniedza kritisku summu - vairak par 300 miljoniem USD. 1994. gada augusta LB prezidents E. Repse so limeni salidzinajuma ar nacionalo produktu uzskatija par bistamu, bet finansu ministrs U. Osis par pienemamu.
Starptautiska Attistibas asociacija (International Development Association /IDA/), kas ir saistita ar PB, tika izveidota 1960. gada. Tas uzdevums ir gadat fondus attistibas projektiem uz koncesiju noteikumu pamata trucigakajam ANU dalibvalstim, kuru nacionalais ienakums uz vienu iedzivotaju bija zem 610 USD, pec atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un finansiali IDA no Pasaules Bankas ir atdalita, tacu to parvalda vienas un tas pasas personas. Krediti, kurus izsniedz IDA, ir konvertejamas valutas, un tie veidojas no Pasaules Bankas pelnas summam. Sie krediti tiek izsniegti bez procentiem ar labveligu terminu pagarinasanu (grace periode) lidz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas terminu (maturity).
1992. finansu gada IDA izsniedza kreditus par 6 549 miljoniem USD 49 valstim.
1992. gada Latvija kluva par IDA locekli.
IDA parvalda ta pati administracija, kas parvalda Pasaules Banku. Ari adrese ir ta pati Vasingtona un Nujorka.
Starptautiska Finansu korporacija (International Finance Corporation /IFC/), kas ari ir saistita ar IBRD, radita 1956. gada. Ta ir daudzpuseja attistibas institucija, kas sekme ekonomisko attistibu ANO dalibvalstis - jaunattistibas zemes, atbalstot investicijas privataja sektora, sekmejot vietejo kapitala tirgu attistibu un stimulejot starptautisko privata tieso aizdevumu kapitala plusmu bez valdibas garantijam. 1992. gada taja bija 146 dalibvalstis.
IFC organize padomdevejus valdibam. 1992. fiskalaja gada ar IFC dalibvalstu finansialo atbalstu lika novaditi 3 300 miljoni USD 167 projektiem 51 valsti, no ta 1 200 miljoni kreditos, 375 miljoni akcijas un 251 miljons garantijas. Visi IFC krediti tika izsniegti pec tirgus likmem.
IFC adrese ir tada pati ka Pasaules Bankai. Tai ir ari ofiss Nujorka pie ANO.
Starptautiskas finansu institucijas var but izveidotas ari ka universalas organizacijas ANO ietvaros, ka augstak minetas. regionalas vai kontinentalas starptautiskas organizacijas. Pirmo piemers ir Rietumafrikas attistibas banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrumafrikas Attistibas banka (East African Development Bank /EADB/), un Ziemelu investiciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piemers ir Eiropas Investiciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas un attistibas banka (European Bank for Reconstruction and Development /EBRD/), Afrikas Attistibas banka (African Development Bank /AfDB/), Azijas Attistibas banka (AsDB) un Vidusamerikas Attistibas banka (Inter-American Development Bank /IADB/).
